In recent decades, ecology of educa

In recent decades, ecology of education was developed on the basis of Urie
Bronfenbrenner’s aforementioned theory—the ecology of human development. Peks (2006) defined
educational ecology as a discipline that integrates the natural sciences, social sciences, and humanities and that
studies the interrelation between the individual and a multi-dimensional environment from a holistic
perspective within the context of education as a process and a result of human activities.
The definition is refined in Katane’s (2010) study “Ecology of Education as a New Interdisciplinary
Research Trend”. Ecology of education is one of the aspects of human ecology. It is an interdisciplinary subject
that integrates the natural sciences, social sciences, and humanities. It studies a human being as an individual
and/or as the interaction between the social system and a multi-dimensional environment from a holistic
perspective in the context of education which includes the spheres of human/social system’s activities, process,
and result, and means that promote development, the nature of the interaction, as well as human and
environmental quality/characteristics.
There are two significant research perspectives in the ecology of education (Katane, 2010): (1) the
developmental perspective of an individual as a personality and/or a specialist; and (2) the developmental
perspective of systems (social, educational, and environmental).

Результаты (латышский) 2:

Pēdējos gadu desmitos, ekoloģija izglītības tika izstrādāts, balstoties uz Urie
Bronfenbrenner s iepriekšminētajā teorija-ekoloģiju cilvēka attīstību. Peks (2006) definē
izglītības ekoloģiju kā disciplīna, kas apvieno dabas zinātnes, sociālās zinātnes, un humanitāro un kas
pēta savstarpējo saistību starp indivīda un daudzdimensionālu vidē no holistiskā
viedokļa kontekstā izglītību kā procesu un rezultātā cilvēka darbību.
Definīcija ir attīrīti Katane spēlētājs (2010) pētījums "Ekoloģija izglītības kā jauna starpdisciplināra
pētniecības Trend". Ekoloģija izglītība ir viens no aspektiem, cilvēka ekoloģija. Tas ir starpdisciplinārs
priekšmets, kas apvieno dabas zinātnes, sociālās zinātnes, un humanitāro. Tā pēta cilvēkam kā indivīdam
un / vai kā mijiedarbību starp sociālo sistēmu un daudzdimensionālu vidē no holistiskā
viedokļa kontekstā izglītības, kas ietver sfēras cilvēku / sociālās sistēmas darbību, procesu,
un rezultāts, un līdzeklis, kas veicina attīstību, raksturu mijiedarbību, kā arī cilvēka
un. vides kvalitātes / īpašības
Ir divi nozīmīgas pētniecības perspektīvas ekoloģiju izglītības (Katane, 2010): (1)
attīstības perspektīva indivīda kā personības un / vai speciālists; un (2) attīstības
perspektīva sistēmām (sociālās, izglītības un vides).