Recognizing the conflicts that were

Recognizing the conflicts that were resulting from the current regime, the General Assembly adopted resolution 1105 (XI), which called for the convening of the United Nations Convention on the Law of the Sea in Geneva in 1858. Eighty-six nations participated (now commonly referred to as UNCLOS I). The meeting produced four separate conventions : 1) the Convention on the Territorial Sea and the Contiguous Zone (established sovereignty rights and rights of passage through the territorial sea, established the Contiguous Zone to extend 12 nautical miles from the baselines, but failed to set standards of limits on the territorial sea); 2) the Convention on the High Seas (established access for landlocked nations, expounded on the concept of "flag state," outlawed the transport of slaves, covered piracy, established safety and rescue protocols, established a national duty to prevent pollution, and established rights to laying of undersea cables and pipelines); 3) the Convention on Fishing and Conservation of the Living Resources of the High Seas (established the right of coastal nations to protect living ocean resources, required nations whose fleets leave their territorial sea to establish conservation measures, and established measures for dispute resolution); 4) and the Convention on the Continental Shelf (established the regime governing the superjacent waters and airspace, the laying and maintenance of submarine cables or pipelines, the regime governing navigation, fishing, scientific research and the coastal nation's competence in these areas, delimitation, and tunneling). The Convention also produced an Optional Protocol of Signature Concerning the Compulsory Settlement of Disputes (provides for the compulsory jurisdiction of the International Court of Justice, or for submission of the dispute to arbitration or conciliation). While UNCLOS I saw a significant development in the international legal regime governing the oceans, there were still many issues left unsettled.

Результаты (латышский) 1:

Atzīstot konfliktus, kas bija radušies pašreizējo režīmu, Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju 1105 (XI), kas aicināja sasaukt Apvienoto Nāciju organizācijas Ženēvas jūras tiesību 1858. Eighty-Six Nāciju organizācijas piedalījušās (tagad dēvē par UNCLOS I). Sapulces ražo četras atsevišķas konvencijām: 1) ar Konvenciju par teritoriālo jūru un Contiguous Zone (reģistrēts suverenitāti un tiesības par braukšanu pa teritoriālo jūru, reģistrēta Contiguous Zone paplašināt 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijām, bet neizdevās iestatīt ierobežojumus standartiem par teritoriālās jūras); 2) Konvencijas tāljūrā (noteikta pieeja jūrai tautām, par jēdzienu "karoga valsts", izskaidroja aizliegtā vergu pārvadāšanu, iekļautas pirātisma, noteikts drošības un glābšanas protokolus, izveidota valsts pienākums ir novērst piesārņojumu un noteikta tiesību ieguldīšanas zemūdens kabeļus un cauruļvadus); 3) Konvencijas par zveju un tāljūras dzīvo resursu saglabāšanu (izveidota, piekrastes valstu tiesības aizsargāt dzīvojamās okeānu resursus, nepieciešama tautām, kuru flotes atstāt to teritoriālajos ūdeņos, noteikt saglabāšanas pasākumi un izveidota strīdu risināšanas pasākumi); 4) un Konvencija par kontinentālo šelfu (noteikts režīms, kas reglamentē superjacent ūdeņos, gaisa telpā, nosaka un apkopi zemūdens kabeļu vai cauruļvadu, režīmu, kas regulē navigāciju, zveju, zinātniskās pētniecības un piekrastes valsts kompetences norobežošanu, šajās jomās un tunelēšanas). Konvencija arī radīti papildu protokols par parakstu attiecībā uz obligāto strīdu izšķiršanas (nodrošina starptautiskās tiesas obligāto jurisdikciju vai strīda iesniegšanu arbitrāžas vai samierināšanas). Kamēr UNCLOS es redzēju ievērojamu attīstību starptautisko tiesisko režīmu, kas reglamentē okeāniem, tur bija vēl daudzus jautājumus pa kreisi nenosegta.

Результаты (латышский) 2:

Atzīstot konfliktus, kas bija, kas izriet no pašreizējā režīma, Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju 1105 (XI), kas aicināja sasaukt Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par Ženēvā Jūras tiesību 1858. astoņdesmit seši tautu piedalījies (šobrīd parasti minēta kā UNCLOS I). Sanāksme izstrādājusi četrus atsevišķus apzīmējumus: 1) Konvencija par teritoriālo jūru un piekrastes ūdeņiem (izveidota suverenitātes tiesības un tiesības par braukšanu caur teritoriālajiem ūdeņiem, kas noteikti piekrastes ūdeņos pagarināt par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijām, bet neizdevās noteikt standartus limitu par teritoriālo jūru); 2) Konvencija par atklāto jūru (izveidota piekļuve sauszemes robežas tautām, izskaidroja par jēdzienu "karoga valsts," aizliegtā vergu pārvadāšanu, uz kuriem pirātismu, kas noteikti drošības un glābšanas protokolus, kas izveidota valsts pienākums ir novērst piesārņojumu, un izveidots tiesības uz ko no zemūdens kabeļu un cauruļvadu); 3) Konvencija par zvejniecību un saglabāšana dzīvo resursu tāljūrā (izveidota tiesības piekrastes valstīm, lai aizsargātu dzīvo okeāna resursus, kas nepieciešami tautas, kuru flotes atstāt to teritoriālajos ūdeņos, lai noteiktu saglabāšanas pasākumus, un kas noteikta pasākumus strīdu izšķiršanas); 4) un Konvenciju par kontinentālo šelfu (izveidota režīma Ūdeņu un gaisa telpas, likšana un uzturēšana zemūdens kabeļu un cauruļvadu, režīma navigācijas, makšķerēšana, zinātnisko pētniecību un piekrastes tautas kompetenci šajās jomās, robežu, un tuneļu). Konvencija arī ražo parakstīšanas par fakultatīvo protokolu par obligātu strīdu noregulēšanu (paredz obligātu jurisdikcijas Starptautiskās Tiesas vai iesniegšanas strīda izskatīšanai šķīrējtiesā vai samierināšanas). Kamēr UNCLOS es redzēju ievērojamu attīstību starptautiskā tiesiskā režīma okeānus, joprojām bija daudzi jautājumi palikuši nokārtots.